 (www.feini.lv) |
| Jānis Bariss : Nāks laiks... |
| Kad nācu pasaulē – kāds skāra stīgas, Kāds dedza jaunu zvaigzni debesīs, Kas dzīves līganumā bezgalīgā Reiz pēkšņi man pie kājām nokritīs. Tad sārtu, reibinošu peoniju Vēl trīcošu pie lūpām piekļaušu, Un netveramo zvaigžņu melodiju, Caur rasas pilēm acīs dzirdēšu. . Kad skumjas cieši sažņaudz manu sirdi, Šo pasauli es mīlu kā nekad! Nu neizbēgt no sevis, ne uz mirkli, Un savu nolemtību neatstāt. Iet laiks un redzi sevi gluži citu, Ir vērtība pat vienkāršs akmens palss... Kā jaundzimušais raudi tu bez mitas Pret debesīm, bez asarām, bez balss... |
| (23.09.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |