|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tā apziņa | | Ievietojis: cheer |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Puisim,kas vienmēr būs manā sirdī
Tā apziņa,
Kas padoties neļauj...
Skatieni ar pieskārienu mijas,
Un kā debesu plašums,
Mums pieder nakts.
Rītausmā viens otru nepazīst.
Ir tikai doma viena, -
Cerības kā nezāles,
Tās neizzūd.
Kā neaptēsts, es lūdzu -
Neaizej!
Vēl mirkli, tikai vienu,
Es lūdzu.
Saulrietā Tavus soļus dzirdu
Aizejam.
Vai atnāksi kādreiz?
Pamosties..
Sapnis izgaisis manās plaukstās
Vēl turpina kūpēt.
Viss beidzies,
Mūsu ceļi šķiras šeit.
Mēs dzīvojam tālāk.
Un tā vienmēr,
Kad saule ar mēnesi tiekas..
(10.09.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
