Puisim,kas vienmēr būs manā sirdī
Tā apziņa,
Kas padoties neļauj...
Skatieni ar pieskārienu mijas,
Un kā debesu plašums,
Mums pieder nakts.
Rītausmā viens otru nepazīst.
Ir tikai doma viena, -
Cerības kā nezāles,
Tās neizzūd.
Kā neaptēsts, es lūdzu -
Neaizej!
Vēl mirkli, tikai vienu,
Es lūdzu.
Saulrietā Tavus soļus dzirdu
Aizejam.
Vai atnāksi kādreiz?
Pamosties..
Sapnis izgaisis manās plaukstās
Vēl turpina kūpēt.
Viss beidzies,
Mūsu ceļi šķiras šeit.
Mēs dzīvojam tālāk.
Un tā vienmēr,
Kad saule ar mēnesi tiekas.. |