|
|
|
|
|
|
|
| | Neprasi daudz | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es palūdzu dzīvei jūru,
Dabūju niecīgu peļķi,
Un ieguvu kaltušu kātu,
Kad palūdzu plaukušu neļķi.
Bet dzīve nav skopa vai ļauna,
Tā tikai zina un prot
Atšķirt, kad labāk ir atteikt,
Atšķirt, kas labāk ir dot.
Kad lūdzu, lai asaras pāriet,
Tā teica: "Ņem - tava jūra!"
Un iedeva prasīto neļķi:
"Tā piestāv uz kapvietas stūra!".
Tā gadās, ja prasām mēs dzīvei
It visu, kas mirklī, šķiet, nolemts,
Bet tam, kas gaidīt ir pratis,
Visvairāk ir ticis saņemts. (30.08.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|