|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nezvērs. | Autors - martatilde
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tas ir kā ziedoši pumpuraina nakts,kura ietin sevī visu,
Ilgas pēc sava mīļotā apkampieniem,
Bailes no ārā dzirdošajām suņu rejām un kaķu ķildām,
Bet jo sevišķi bailes no paša riestošās ēnas.
Tai piešķir negantu noskaņojumu,
Kad pilnmēness zvaigžņu iespaidā apskauj sevī
Spocīgo,ar kokiem apklāto nama ēku,
Kas kā mēness atblāzma seko tev.
Tu nespēj no tā aizskriet prom,
Bet baidies no neizteiksmīgā uzbrukuma,
Jo esi mazs,vientulīgs un nevarīgs,
Bet nakts varena visā spilgtumā.
Viņa ir tik brīnumaini skaista savā ļaunumā,
Jo savā plaukstumā spēj savaldzināt jebkuru dvēseli!
Tā dzied kā tikko uzziedējušas margrietiņas
Un paņem visus vijīgā dejā.
Kas šai tumsas princesei ir pilnmēness?
Vien maza,noslēpumaina dēka,
Kura ik pēc laika izzūd no sirds,
Bet pēc tam jau pārraug ilgās uz dienu.
Tik vien viņas lūztošās sirds nelaime,
Ka šis nav varens,bet gan baismīgs.
Kas ļauj viņas sirdij ietīties palagos
Un nedot nekādu mazāko mīlestības dvesmu.
Tas ir kā nakts pabērns,
Ko tā būs zem saviem pukstiem turējusi,
No pilnmēness tai būs bēgt
Tālu prom līdz sirds salūzīs 10 mazos gabaliņos.
Šie abi kā divi nogatavojušies mīlnieki,
Kuri kādreiz sadziedājušies caur puķu stiebriem.
Nu tagad vairās viens no otra
Kā nekad neredzētas sejas sirds glāstiem.
Laiks jau pagājis,kad vijolītes vēl vizēja
Un viņi abi divi pa pļavu dīdījās,
Līdzi smieklu jūras viļņus vezdami
Un sevi ar vēja dziesmām apdullinājuši.
Iespējams,ka nebaltās dienas sāksies,
Kad vairs vēju dziesmas nedziedās
Un kaktusi jūrmalā nesačukstēsies,
Bet kā tad būs ar šo saules pielieto nakti?
(26.08.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
