|
|
|
|
|
|
|
| | Pirmklasniekam! | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Atstāj mājās rotaļu lāci,
Kenu un Barbiju plauktā liec,
Lai paliek sapņu zeltītie zirgi,
Tiem jau diezgan šovasar skriets!
Tev nevajag pūķus un karieti zelta-
Tie jau pusnaktī izgaist prot!
Tev pietiks ar sirdi, ar sapni par laimi,
Lai pasaku mācētu izgudrot.
Prinčus un princeses grāmatās atstāj,
Lai vien sapņos pie tevis tie nāk!
Tev jau pieder karaļvalsts plaša,
Kura saulstaros rotāties māk.
Laiks paskrien ātri un drīz arī tu
Smaidot kādam mazajam teiksi- "Čau!"
Un pie rokas to vedīsi skolā,
Lai viņam bail no pasaules nav!
Šī diena asteru smaržā ir vīta,
Baltām rožapām piebārstīta.
Lai tev dzīve ir brīnumos tīta-
Tai šodien jauna lappuse uzrakstīta! (22.08.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|