|
|
|
|
|
|
|
| | Aglona | Autors - Jānis Bariss
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pār ezeriem tavs klusais, dzidrais zvans
Jau modinājis putnu balsis, ausmu...
Un tā kā senās dienās soļi skan –
Uz lūgšanu iet mūķenes tur gausi.
Sāk jaunu rītu senā bazilika,
Kā daudzus gadu simtus atpakaļ,
Kad klosterbrāļu rokām celta tiki
Un iesvaidīta ceļam mūžībā.
No egles paņēmi tu savu vārdu,
Kad Mindaugam te bija karaļvalsts.
Daudz bradāts pāri, jaukts un ārdīts –
Līdz atkal esi kristietības balsts.
Ir nepielūdzams Dieva laika ritums,
Un bijušais sen grimis pagātnē...
Bet svētbilde – šis Bizantijas brīnums,
Vēl stiprina un vārgos izdziedē.
Un lūgšanas, šī kvēlā siržu dziesma,
Caur Dievmāti te ceļas debesīs.
Te svētais klusums, siltās sveču liesmas,
Mūs skaidrā naktī Krustaceļā aizvedīs...
Te, Māras zemē – Latgalē mēs stāvam,
Ar krusta zīmi savās dvēselēs...
Tu, Aglona, mums viena – otras nava,
Uz visas plašās Dieva pasaules! (26.07.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1732
Kopā:6059562
|
|
|
|