|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ticu un zinu | | Ievietojis: bariss |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
No vienas malas uz otru,
Mūs mētā, kur durvis – rau.
Uz pēdējām uzrakstīts „Zinu”,
Vārds - „Ticu” uz pirmajām stāv.
Un tā kā galva ir viena -
Tās reizē atvērt nav ļauts.
Ja tici – bez zināšanas,
Ja zini – tad ticības nav.
Un veidojot apziņu savu
Ne dienu nespējam rimt,
Tik izziņas ceļu ejot -
Vien jaunas šaubas dzimst.
Un paliek mūžīga mīkla,
Kur nelīdzēs ģēnija prāts:
Jo ticot – bezgala stipri,
Bet zinot – vājums mūs māc.
***
Es tevi līdz galam nesaprotu:
Tu mani nepazīsti, bet tici man.
Tikai tāpēc, ka tici nezinot.
Tikai tāpēc, ka zinot netici.
Durvis – jā, tā doma nav slikta,
Zem dzīve raksta vien čīkst viņas dikti.
Tikai, ko gan tu raksti nezinādams...
Tikai, ko gan tu zini, neticēdams...
(09.07.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
