|
|
|
|
|
|
|
| | Ticu un zinu | | Ievietojis: bariss | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
No vienas malas uz otru,
Mūs mētā, kur durvis – rau.
Uz pēdējām uzrakstīts „Zinu”,
Vārds - „Ticu” uz pirmajām stāv.
Un tā kā galva ir viena -
Tās reizē atvērt nav ļauts.
Ja tici – bez zināšanas,
Ja zini – tad ticības nav.
Un veidojot apziņu savu
Ne dienu nespējam rimt,
Tik izziņas ceļu ejot -
Vien jaunas šaubas dzimst.
Un paliek mūžīga mīkla,
Kur nelīdzēs ģēnija prāts:
Jo ticot – bezgala stipri,
Bet zinot – vājums mūs māc.
***
Es tevi līdz galam nesaprotu:
Tu mani nepazīsti, bet tici man.
Tikai tāpēc, ka tici nezinot.
Tikai tāpēc, ka zinot netici.
Durvis – jā, tā doma nav slikta,
Zem dzīve raksta vien čīkst viņas dikti.
Tikai, ko gan tu raksti nezinādams...
Tikai, ko gan tu zini, neticēdams... (09.07.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1229
Kopā:6126616
|
|
|
|