 (www.feini.lv) |
| Jānis Bariss : Ticu un zinu |
| No vienas malas uz otru, Mūs mētā, kur durvis – rau. Uz pēdējām uzrakstīts „Zinu”, Vārds - „Ticu” uz pirmajām stāv. Un tā kā galva ir viena - Tās reizē atvērt nav ļauts. Ja tici – bez zināšanas, Ja zini – tad ticības nav. Un veidojot apziņu savu Ne dienu nespējam rimt, Tik izziņas ceļu ejot - Vien jaunas šaubas dzimst. Un paliek mūžīga mīkla, Kur nelīdzēs ģēnija prāts: Jo ticot – bezgala stipri, Bet zinot – vājums mūs māc. *** Es tevi līdz galam nesaprotu: Tu mani nepazīsti, bet tici man. Tikai tāpēc, ka tici nezinot. Tikai tāpēc, ka zinot netici. Durvis – jā, tā doma nav slikta, Zem dzīve raksta vien čīkst viņas dikti. Tikai, ko gan tu raksti nezinādams... Tikai, ko gan tu zini, neticēdams... |
| (09.07.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |