|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | nesapratās | | Ievietojis: ivi |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad lielas lietas stāstu
Maza bērna čukstiem,
Tad neklausās manī ne bērns,
ne izdomāts pasaku tēls.
Kad būtība zināma visiem,
Tev mīlēt un mīlētai lemts,
Tad pretoties liekas nav vērts,
Bet tevī mīt spīts, tas ir kas svēts.
Un tagad tu stāsti, kā jūs runājāt,
Un es klausos, ka saruna tapa caur puķēm
Un jums bija bail tās noplūkt,
Jums bija bail būt un varbūt sapūt.
(09.07.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2338
Kopā:6983613
|
| |
| |
|
Autori
