 (www.feini.lv) |
| ivi : nesapratās |
| Kad lielas lietas stāstu Maza bērna čukstiem, Tad neklausās manī ne bērns, ne izdomāts pasaku tēls. Kad būtība zināma visiem, Tev mīlēt un mīlētai lemts, Tad pretoties liekas nav vērts, Bet tevī mīt spīts, tas ir kas svēts. Un tagad tu stāsti, kā jūs runājāt, Un es klausos, ka saruna tapa caur puķēm Un jums bija bail tās noplūkt, Jums bija bail būt un varbūt sapūt. |
| (09.07.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |