|
|
|
|
|
|
|
| | Ēnu ceļš | Autors - Bezvārdis Pajoliņš
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Šis ir vientuļniekiem, cilvēkiem bez otras puses.
Vientuļas šīs rudens naktis
Prātā esi tikai Tu
Vārdi zied kā nošu taktis
Nāc, pārņem manu saprātu
Vientulības ceļs ir garš
Pievienojies, iesim kopā
Sperot soļus sirds man lokās
Gājiens uzmanīts kā marš
Puķes nobāl tavā priekšā
Palīdzi man pārciest to
Ejot vienam ēnas priekšā
Pārcitēju jau uzrakstīto
Glāsi maigi, jūtu trīsas
Steidzies, mūsu dzīves īsas
Vēlos apkampt tevi, turēt
Radīt mākslu novērtēt
Es skrienu,
Es eju,
Es krītu,
Un ceļos.
Tumsā ejot ieklīst neceļos.
Tavas dvēseles mokas žņaudz mani
Kā spēcīgas rokas, ēnu stari
Saulriets ar tevi ir savādāks
mirklis ar Tevi ir baudāmāks. (14.06.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|