Šis ir vientuļniekiem, cilvēkiem bez otras puses.
Vientuļas šīs rudens naktis
Prātā esi tikai Tu
Vārdi zied kā nošu taktis
Nāc, pārņem manu saprātu
Vientulības ceļs ir garš
Pievienojies, iesim kopā
Sperot soļus sirds man lokās
Gājiens uzmanīts kā marš
Puķes nobāl tavā priekšā
Palīdzi man pārciest to
Ejot vienam ēnas priekšā
Pārcitēju jau uzrakstīto
Glāsi maigi, jūtu trīsas
Steidzies, mūsu dzīves īsas
Vēlos apkampt tevi, turēt
Radīt mākslu novērtēt
Es skrienu,
Es eju,
Es krītu,
Un ceļos.
Tumsā ejot ieklīst neceļos.
Tavas dvēseles mokas žņaudz mani
Kā spēcīgas rokas, ēnu stari
Saulriets ar tevi ir savādāks
mirklis ar Tevi ir baudāmāks. |