|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Reiz bija tāds laiks | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es izstiepu rokas un pašķīru vēju,
Viss ņirbēja krāsains, viss bija tik dzīvs:
Tās bērnības takas, pa kurām reiz skrēju,
Un saulainie mati, kas brīvībai plīv.
Bet pasaku dārzā man papele auga,
Un pūkaini pārsloja nemirstīgs prieks,
Kas runā vēl šodien ar mani kā draugu
Šai dzīvē, kur pieaudzis esi un lieks.
Gaiss tvanēja smaržās un sienāžu notīs
Tai dārzā, kur atmiņu sapņojums liegs.
Vēl sirdī pa bažīgai cerībai notrīs,
Ka bērnība šūpolēs debesis sniegs.
Mums kopīga bija šī bildīte senā,
Mums katram bij' eņģelis stiprumā maigs.
"Vai jūti, kā svešums mūs izšķir un dzenā ?"
Raud papele sirmā. Reiz bija tāds laiks...
(07.05.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1632
Kopā:6666749
|
| |
| |
|
Autori
