|
|
|
|
|
|
|
| | Pagrīde | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Šī zeme nav mūsu un Mēness
Ar bālgano plastmasas seju.
Ir uzlauzta pagrīde mana,
Kur dzīvodams radīju dzeju.
Vēl vakar par nākotni sapņots,
Ko šodiena pieviļ man krūtīs.
Ja cilvēks par spīti tai esi,
Plēs matus un cietuma rūtis !
Kad menti pa pagrīdi ņēmās,
Lai atklātu dzeju un mani,
Es ceļā uz zvaigznājiem biju,
Kur nemelo kapeņu zvani. (05.05.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1279
Kopā:6146435
|
|
|
|