|
|
 |
|
|
|
|
| | Pagrīde | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Šī zeme nav mūsu un Mēness
Ar bālgano plastmasas seju.
Ir uzlauzta pagrīde mana,
Kur dzīvodams radīju dzeju.
Vēl vakar par nākotni sapņots,
Ko šodiena pieviļ man krūtīs.
Ja cilvēks par spīti tai esi,
Plēs matus un cietuma rūtis !
Kad menti pa pagrīdi ņēmās,
Lai atklātu dzeju un mani,
Es ceļā uz zvaigznājiem biju,
Kur nemelo kapeņu zvani. (05.05.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2501
Kopā:6677948
|
|
|
|