|
|
 |
|
|
|
|
| | Slāpes | | Ievietojis: *martiņa | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Acis lēnām atveras un aizveras,
Vējš šķiet nežēlo un kaltē,
Durvis čīkstot runā, un paveras -
Viss apkārt saldē.
Vītušiem ziediem vēl pēdējā cerība...
Vējā pasviesti, pēc ūdens mirst
Līdz ar sirdi, kā veca derība –
Uz galda mūsu draudzība irst.
Vēsa un mierīga mana elpa.
Pēc Tevis manas slāpes.
Tik neesošs laiks un telpa,
Es spēju mīlēt zieda sāpes. (23.04.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1523
Kopā:6724938
|
|
|
|