|
|
|
|
|
|
|
| | Slāpes | | Ievietojis: *martiņa | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Acis lēnām atveras un aizveras,
Vējš šķiet nežēlo un kaltē,
Durvis čīkstot runā, un paveras -
Viss apkārt saldē.
Vītušiem ziediem vēl pēdējā cerība...
Vējā pasviesti, pēc ūdens mirst
Līdz ar sirdi, kā veca derība –
Uz galda mūsu draudzība irst.
Vēsa un mierīga mana elpa.
Pēc Tevis manas slāpes.
Tik neesošs laiks un telpa,
Es spēju mīlēt zieda sāpes. (23.04.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|