 (www.feini.lv) |
| Marta* : Slāpes |
| Acis lēnām atveras un aizveras, Vējš šķiet nežēlo un kaltē, Durvis čīkstot runā, un paveras - Viss apkārt saldē. Vītušiem ziediem vēl pēdējā cerība... Vējā pasviesti, pēc ūdens mirst Līdz ar sirdi, kā veca derība – Uz galda mūsu draudzība irst. Vēsa un mierīga mana elpa. Pēc Tevis manas slāpes. Tik neesošs laiks un telpa, Es spēju mīlēt zieda sāpes. |
| (23.04.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |