|
|
|
|
|
|
|
| | Aizgājusī mīla. | Ievietojis: Zoja7 | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu sniedzies pretī man un ļāvi sevi skūpstīt.
Pie manis vakarus tu mēdzi pavadīt.
Mēs neteicam nekad viens otram mīļus vārdus.
Tos acīs varēja mums abiem nolasīt.
Bet tagad vējš man skumjāk skan
Kad tevis blakus nav.
Un lietus it kā teiktu man,
Ka viss mums beidzies jau.
Kādēļ man ātrāk neteici ne vārda?
Kādēļ tu pēkšņi izgaisi,kā nakts?
Vai tiešām tev šīs jūtas nebij dārgas?
Bet varbūt,ka vainīgs biju pats...
Es sevi mierinu,ka paies laiks un dzēsīs
Šo sāpi dvēselē,ko iededzi man tu.
Mēs neteiksim nekad viens otram mīļus vārdus.
Es vēlētos,lai arī tu to izjustu. (16.04.2009) | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1272
Kopā:6133862
|
|
|
|