|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Lietas, kuras neaizmirst... | | Ievietojis: bariss |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ir lietas, kuras neaizmirstas
Un mūžīgi tevi vajā tās.
No stūra uzglūn negaidītas,
Un kādreiz mirgo kā asaras...
Tās sāpes atnes un vilšanos,
Un sarūgtinājums, skumjas nāk...
Ar saldenu bijību, padošanos,
Tur neapzināti ienirt sāc.
Šī mokošā dvēseles plosīšanās,
Ko nespēj apturēt viedais prāts...
Tās ielavās sirdī - un pārvēršas
Viss taisnais līnijās salauztās.
Kļūst dzīve bezjēdzīgs noslēgtais loks.
Viss bijušā piepildīts, pamiris jau.
Tu kliedz kā neprātā atvēries logs!
No lietām bijušām glābiņa nav...
Pēc visa jauna diena kad nāk -
Tās blakus, kaut garām aizslīd tavs skats.
Tu nesaproti, kā aiziet no tām -
Kas bijis... vienkārši neaizmirstas.
Tās uz visiem laikiem ir palikušas pagātnē,
Bet uz visiem laikiem ir izmainījušas tavu nākotni...
(07.04.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1823
Kopā:7562525
|
| |
| |
|
Autori
