|
|
|
|
|
|
|
| | Tas klusums... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tas klusums bija svēts
Kā bērna acīs Saule,
Kad gaismai godu devām
Un mieru kritušo kauliem.
Asiņu sarkanais lauks
Un baltās upes vija
Pēc mūsu balsīm sauc
Gan šķiroties, gan mijā.
Lai apjaustu, kas vieno
Taisnīgos un meļus,
Man miljons daļās sīkās
Un sejās jāsašķeļas.
Tas klusums būs vēl svēts,
Jaunas sāpes jau vāliem veļas,
Pret ļaunāko naidnieku - naudu
Un vietējiem bendēm ceļas. (21.03.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|