|
|
|
|
|
|
|
| | m265h | Autors - EnterB
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
kafija sestdienas rītos
naivi rūgtā pasaule mostas
citreiz es sagriežu pirkstus leduspuķēs
nodzēšu tām pēdas
divas no viņām nekad nebūs kopā
izkusīs, ilgojoties, manos pirkstos
bet citreiz es nodzēšu pēdas
lai tu nesekotu
paceļu santīmu
pagriežu to pret sauli
nospodrinu vieninieku
tā būs man bagātība!
mana lielā manta
spožāka par visu
par mākoni zilganizaļo
par strautmalas atspīdumu sejā
es eju caur ļaužu rokām
man uzkrauj šo pretīgo masku
tikai kāds
mani noliks pret sauli
nospodrinās
un pajautās
kā tagad?
es atbildēšu
tikai vēl mazliet
man vajag..
kafiju sestdienas rītā (19.03.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|