|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vienradzītis. . . | | Ievietojis: Liivucis |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Šis ir stāsts par vienradzīti,
kurš pazaudēja mājas.
Un klejojot pa tuksnešiem,
piekusa tam kājas.
Nakts vidū, ezera malā,
viņš redzēja zvaigzni krītam.
Un sēžot kalna galā,
viņš vēlējās, lai mājas atrastu
līdz rītam.
Un vienradzītis klejo,
un naktī zvaigzne krīt.
Varbūt viņš savas mājas
atradīs jau rīt!
(09.03.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
bariss (19.08.2019, 14:36)Kur visi pazuduši? Kāpēc dzeja pieklususi?Ljurbenjaaks (viesis) (31.07.2019, 19:33)johaidī, Lana, tu mēneša sākumā te ienāci, bet kāpēc iepriekš man nepaziņoji, ka būsi? būtu vismaz draudzīgi parunājušies. es jau nemaz pārāk neesmu uz Tevi apvainojies, ka pameti mani...bez smecera (08.07.2019, 13:26)Pilnīgi noteikti vērts atgriezties! Izlasīju vēlreiz Jūsu vecos dzejoļus un domāju, ka tie ir mazi, bet ļoti tēlaini. Tagad esat pieaugusi, un būtu baigi forši redzēt Jūsu šā brīža darbus,...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
