|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vienaldzība. . . | | Ievietojis: Liivucis |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā, lai es tev to pasaku,
ka manā sirdī nav tavai vietas.
Man žēl. . .
Es nespēju paciest visu, kas saistīts ar tevi.
Tavi skūpsti, tavi glāsti,
tas viss mani neinteresē.
Vienīgi žēlums. . .
Žēlums ir vienīgās jūtas, kas man ir atlikušas.
Tu centies iekarot manu sirdi.
Varbūt kādreiz tas izdosies,
pēc gada, diviem?
Visticamāk, NEKAD!!!
(06.03.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1724
Kopā:7555735
|
| |
| |
|
Autori
