|
|
|
|
|
|
|
| | Avota ūdens | Autors - Aija Celma
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Sakļaujot kopā kā kausiņu plaukstas,
Pasmeļu avota ūdeni auksto.
Paceļu plaukstas sev augstu virs galvas,
Aizvērtām acīm ik pilienam ļaujos.
Nogurums zudis,to uzsūca zeme,
Saņemu spēku, ko avots man deva.
Lāses, kas norit, es tveru ar lūpām,
Asinīs jūtu avotu plūstam. (01.03.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1216
Kopā:6132093
|
|
|
|