|
|
|
|
|
|
|
| | Cik tālu drīkst iet? | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mūsu sapņi sniega dejā,
Mūsu ilgas-vēja dzejā.
Ievas ziedos upes krastā
Mūsu laime neatrastā.
Prieks,ko aiznes putnu spārni,
Debesīs,kas skumjām pāri.
Mīlestība saules staros-
Uzplaukst tikai pavasaros.
Ticību,ko vajag daudz
Draudzība par savu sauc,
Bet lai veiksmi baudīt spētu
Vajag grēku-mazliet svētu.
Cik liels pārsteigums
Ir starp abiem mums?
Tas ir nolēpums-
Tas nav jādzird jums!
Cik gan tālu var iet
Un tomēr neaiziet?
Kur robeža tā,
Kur beidzas draudzība? (01.03.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1350
Kopā:6143698
|
|
|
|