|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Apiņu saule | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Debesis satumst man pāri,
Nāve ar izkapti lūr.
Neplūks tā uzvaras laurus,
Gaisma vēl mājo kaut kur...
Malkojot apiņu sauli,
Aptumsums pagaist kā malds.
Priecājas miesa un kauli,
Alutiņš putojas salds.
Zinu, ka atkal no rīta
Dvēsele raudās un skums,
Tāpēc šai mirklī tik tumšā
Miestiņš ir jāiedzer mums.
Lai mūžam nepietrūkst laimes,
Aldariem darba lai daudz!
Vētrā pie kausa es tveros,
Dzīvē, kur mīlēt nav ļauts.
Apiņu saule, o, blāvā,
Spilgti, jo spilgti mums mirdz,
Visiem, kas vientuļi jūtas,
Visiem, kam salauzta sirds!
(24.02.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1085
Kopā:7236253
|
| |
| |
|
Autori
