|
|
|
|
|
|
|
| | Apiņu saule | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Debesis satumst man pāri,
Nāve ar izkapti lūr.
Neplūks tā uzvaras laurus,
Gaisma vēl mājo kaut kur...
Malkojot apiņu sauli,
Aptumsums pagaist kā malds.
Priecājas miesa un kauli,
Alutiņš putojas salds.
Zinu, ka atkal no rīta
Dvēsele raudās un skums,
Tāpēc šai mirklī tik tumšā
Miestiņš ir jāiedzer mums.
Lai mūžam nepietrūkst laimes,
Aldariem darba lai daudz!
Vētrā pie kausa es tveros,
Dzīvē, kur mīlēt nav ļauts.
Apiņu saule, o, blāvā,
Spilgti, jo spilgti mums mirdz,
Visiem, kas vientuļi jūtas,
Visiem, kam salauzta sirds! (24.02.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|