|
|
|
|
|
|
|
| | Paģiras. | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņš acis pavēra un steigā vēra ciet,
Vēl mazliet pagulēs,kaut arī spilvens ciets.
Kādēļ tam vajadzēja vakar ciemos iet,
Un tik daudz pašbrūvētā savā glāzē liet?
Tam galva šorīt smaga ir,kā piedirsts pods.
No elpas smirdīgās jau nomiris dažs ods.
Tik prātā doma skrien:"Par ko gan man tāds sods!"
"Par tādām izdarībām necelsies man gods."
Kad beidzot gultas režīms neizturams kļus,
Jo stundām ilgi rīklē trubas viņam žūs.
Tas jaunā glāzītē sev veldzi atkal gūs,
Bet tikai jautājums,kas tajā glāzē būs...
Un atkal vakars tam,kā biezā miglā tīts.
Viņš acis vaļā ver,nu ko-jau atkal rīts.
Starp šitām rindiņām viens jautājums tiek dzīts-
Vai lāpīšanās tiešām līdz,vai tas tik mīts? (22.02.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|