 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Paģiras. |
| Viņš acis pavēra un steigā vēra ciet, Vēl mazliet pagulēs,kaut arī spilvens ciets. Kādēļ tam vajadzēja vakar ciemos iet, Un tik daudz pašbrūvētā savā glāzē liet? Tam galva šorīt smaga ir,kā piedirsts pods. No elpas smirdīgās jau nomiris dažs ods. Tik prātā doma skrien:"Par ko gan man tāds sods!" "Par tādām izdarībām necelsies man gods." Kad beidzot gultas režīms neizturams kļus, Jo stundām ilgi rīklē trubas viņam žūs. Tas jaunā glāzītē sev veldzi atkal gūs, Bet tikai jautājums,kas tajā glāzē būs... Un atkal vakars tam,kā biezā miglā tīts. Viņš acis vaļā ver,nu ko-jau atkal rīts. Starp šitām rindiņām viens jautājums tiek dzīts- Vai lāpīšanās tiešām līdz,vai tas tik mīts? |
| (22.02.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |