|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | 1 | | Ievietojis: tutiņš |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Katru dienu mūs zibeņi plosa.
Tu raudi un nerunā...
Tik sasodīti grūti to redzēt.
Saprast, ka nespēju veldzēt,
Tās sāpes, ko iesēju Tevī.
Piedod, ka nespējam stāvēt uz vietas
Kā akmeņi to gadu no gada darījuši.
Varbūt laist, lai ej...
Bet attālums? Tas šķirs?
Un atkal? Vai sirds mana mirs?
Ko maz es varu gaidīt,
Ņemt vai dumji smaidīt?
Kas pateiks man to,
To pašu dārgāko- Kā būt?
(17.02.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1692
Kopā:6840612
|
| |
| |
|
Autori
