|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Zūdība | | Ievietojis: bariss |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Laiks plosa, ievaino sirdi,
Velk zaņķī iekšā un smejas.
Tur vāravu balsis vien dzirdi,
Un redzi neīstas sejas.
Un notiek, ka sapņo ik dienas
Par ceļu, ko kopā gājis...
Sviež dzīve atkal pret sienu –
Ne miera tev nav, ne mājas.
Ir šodiena līdzīga citām -
Viens klīstu tukšajā ielā,
Kur nejutām laiku ritam...
Nu palikušas tik mieles.
To mūžam nespēšu piedot
Un savu stulbumu lādu,
Ka noplūcot krāšņāko ziedu -
Es nebildu īstos vārdus...
(09.02.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
