|
|
 |
|
|
|
|
| | Zūdība | | Ievietojis: bariss | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Laiks plosa, ievaino sirdi,
Velk zaņķī iekšā un smejas.
Tur vāravu balsis vien dzirdi,
Un redzi neīstas sejas.
Un notiek, ka sapņo ik dienas
Par ceļu, ko kopā gājis...
Sviež dzīve atkal pret sienu –
Ne miera tev nav, ne mājas.
Ir šodiena līdzīga citām -
Viens klīstu tukšajā ielā,
Kur nejutām laiku ritam...
Nu palikušas tik mieles.
To mūžam nespēšu piedot
Un savu stulbumu lādu,
Ka noplūcot krāšņāko ziedu -
Es nebildu īstos vārdus... (09.02.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2601
Kopā:6678048
|
|
|
|