|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Negaisa naktī | | Ievietojis: Aijaija |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nolaidies pār zemi vakars,
Ēnas lien no krūmājiem.
Saule grimst aiz koku galiem,
Tumsa mūsu pakšos brien.
Tumsa apēd visas krāsas,
Negaiss zvaigžņu laukos lien.
Mākoņi kā blīva sega,
Tiem pa starpu zibens zied.
Iztraucēti melni kraukļi,
Parka vecās liepās ķērc.
Pērkons, kraukļi, uguns šautras,
Gāž no kājām negaiss spējš.
Plēš no zariem putnu ligzdas,
Māju jumti, durvis klab.
Lietus stāvus lejup gāžas,
Zeme vaid, jo viņai sāp.
Pamazām jau tālāk atskan
Dārdi, zibens retāk skrien.
Putni ieņem savas vietas,
Saule lēnām ārā lien.
Daba snaudā ieslīgusi.
Nakts kā murgs, kā sapnis šķiet.
Tikai peļķes,koku zari,
Lielās vētras liecinieks.
(03.02.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
