|
|
|
|
|
|
|
| | Negaisa naktī | | Ievietojis: Aijaija | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nolaidies pār zemi vakars,
Ēnas lien no krūmājiem.
Saule grimst aiz koku galiem,
Tumsa mūsu pakšos brien.
Tumsa apēd visas krāsas,
Negaiss zvaigžņu laukos lien.
Mākoņi kā blīva sega,
Tiem pa starpu zibens zied.
Iztraucēti melni kraukļi,
Parka vecās liepās ķērc.
Pērkons, kraukļi, uguns šautras,
Gāž no kājām negaiss spējš.
Plēš no zariem putnu ligzdas,
Māju jumti, durvis klab.
Lietus stāvus lejup gāžas,
Zeme vaid, jo viņai sāp.
Pamazām jau tālāk atskan
Dārdi, zibens retāk skrien.
Putni ieņem savas vietas,
Saule lēnām ārā lien.
Daba snaudā ieslīgusi.
Nakts kā murgs, kā sapnis šķiet.
Tikai peļķes,koku zari,
Lielās vētras liecinieks. (03.02.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1269
Kopā:6132146
|
|
|
|