|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ļauj sadegt | | Ievietojis: ArtursM_ |
Komentāri (10)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Atsperē karājas manas sāpes,
Par bijušās pagātnes garšu..
Kā lai aizsniedzu un sadedzinu tās,
Kā lai pelnos pārvēršu?
Jo sirds , tā raud kā maza, nespējīga atraitne
Un domas klaudz pa šūnām vien.
Zeme grīļojas un acu skatiens satumst,
Jūtot, redzot tevi blakus sev..
Un sirdī vārās asins zupa,
Bez sāls, bez pipariem, bez ūdens strūklas.
Tik asas, ugunī degošas bultas
Trauc pilnā sparā virsū man.
Nē, nē – laidiet, laidiet sadegt man!
Lai mīlestība dūmos nosmok,
Un piedzimstu no jauna es!
(02.02.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2524
Kopā:7203236
|
| |
| |
|
Autori
