|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ļauj sadegt | | Ievietojis: ArtursM_ |
Komentāri (10)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Atsperē karājas manas sāpes,
Par bijušās pagātnes garšu..
Kā lai aizsniedzu un sadedzinu tās,
Kā lai pelnos pārvēršu?
Jo sirds , tā raud kā maza, nespējīga atraitne
Un domas klaudz pa šūnām vien.
Zeme grīļojas un acu skatiens satumst,
Jūtot, redzot tevi blakus sev..
Un sirdī vārās asins zupa,
Bez sāls, bez pipariem, bez ūdens strūklas.
Tik asas, ugunī degošas bultas
Trauc pilnā sparā virsū man.
Nē, nē – laidiet, laidiet sadegt man!
Lai mīlestība dūmos nosmok,
Un piedzimstu no jauna es!
(02.02.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
