|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atraidītais. | Autors - Ieva Stolere
| | Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Zinu,
ka Tu jūti to,
ko nejūtu es.
Tas bija sācies,
kad dāvināji rozes.
Skaistas, maigas,
kā visslēptākās ilgas.
Grūti man to teikt,
tagad un šeit:
„Piedod, mani,
mēs varam būt tikai draugi!”
Tu neklausījies un
turpināji censties,
pēc manas uzmanības tiekties.
Es to visu pieņēmu,
gribējās tev atbildēt,
bet es nespēju.
Sniedzu tikai mīļu smaidu,
pateicības pilnu skatienu,
un ar to,
arī viss tika pateikts.
(17.01.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1834
Kopā:7562536
|
| |
| |
|
Autori
