|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atraidītais. | Autors - Ieva Stolere
| | Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Zinu,
ka Tu jūti to,
ko nejūtu es.
Tas bija sācies,
kad dāvināji rozes.
Skaistas, maigas,
kā visslēptākās ilgas.
Grūti man to teikt,
tagad un šeit:
„Piedod, mani,
mēs varam būt tikai draugi!”
Tu neklausījies un
turpināji censties,
pēc manas uzmanības tiekties.
Es to visu pieņēmu,
gribējās tev atbildēt,
bet es nespēju.
Sniedzu tikai mīļu smaidu,
pateicības pilnu skatienu,
un ar to,
arī viss tika pateikts.
(17.01.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1814
Kopā:7562516
|
| |
| |
|
Autori
