|
|
|
|
|
|
|
| | Zem zvaigznēm gulošie | | Ievietojis: Lana | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Gaismu lenkta ceļas mūsu Rīga
Un kā gaismas ceļš uz priekšu nes,
Bet vai silda spožo stabu strīpa
Tos, kas dus bez siltas pajumtes?
Cilvēki bez mājām un bez radiem
Sēž uz sava soliņa un salst,
Izstiepuši rokas melniem nagiem
Kaut pēc viena santīmiņa alkst.
Viņiem gluži nesvarīgi skati,
Cik gan skaisti viss ir gaismu staros tīts,
Jo, kad miegam smagi veras acu plaksti,
Nav ne jausmas tiem, vai atausīs vēl rīts. (11.01.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|