|
|
|
|
|
|
|
| | Dzimtais kvartāls | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kauc auto riepas, trotuāri dārd,
un mirklis šis jau kļuvis vecs un cits.
Vien saltos mūros aizķēries kāds vārds
nedz noklusēts nedz skaļi pasacīts.
Virs ielas spulgo zvaigžņots debesjums,
bet lejā atkal mirst un atkal svin.
Mans dzimtais kvartāls ir mans pieradums
kā upei, kura savu gultni zin.
Uz skolu, veikalu vai garām jums
kā soloties, ka patiess būšu rīt,
pa dzimto kvartālu iet Pieradums
ik akmeni šai ielā noglāstīt.
Vai atceros, no kurienes es nāku ?
Vai zinu es, uz kurieni man iet ?
Šai pilsētā reiz nīst un mīlēt sāku,
šai ielā man kā dzelmē jānoriet. (07.01.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|