|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzimtais kvartāls | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kauc auto riepas, trotuāri dārd,
un mirklis šis jau kļuvis vecs un cits.
Vien saltos mūros aizķēries kāds vārds
nedz noklusēts nedz skaļi pasacīts.
Virs ielas spulgo zvaigžņots debesjums,
bet lejā atkal mirst un atkal svin.
Mans dzimtais kvartāls ir mans pieradums
kā upei, kura savu gultni zin.
Uz skolu, veikalu vai garām jums
kā soloties, ka patiess būšu rīt,
pa dzimto kvartālu iet Pieradums
ik akmeni šai ielā noglāstīt.
Vai atceros, no kurienes es nāku ?
Vai zinu es, uz kurieni man iet ?
Šai pilsētā reiz nīst un mīlēt sāku,
šai ielā man kā dzelmē jānoriet.
(07.01.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2890
Kopā:7497077
|
| |
| |
|
Autori
