 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Dzimtais kvartāls |
| Kauc auto riepas, trotuāri dārd, un mirklis šis jau kļuvis vecs un cits. Vien saltos mūros aizķēries kāds vārds nedz noklusēts nedz skaļi pasacīts. Virs ielas spulgo zvaigžņots debesjums, bet lejā atkal mirst un atkal svin. Mans dzimtais kvartāls ir mans pieradums kā upei, kura savu gultni zin. Uz skolu, veikalu vai garām jums kā soloties, ka patiess būšu rīt, pa dzimto kvartālu iet Pieradums ik akmeni šai ielā noglāstīt. Vai atceros, no kurienes es nāku ? Vai zinu es, uz kurieni man iet ? Šai pilsētā reiz nīst un mīlēt sāku, šai ielā man kā dzelmē jānoriet. |
| (07.01.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |