|
|
|
|
|
|
|
| | Es kūstu | | Ievietojis: Aijaija | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mums nedaudz sarkani-deguns un vaigi...
No debesīm dejojot pārslas krīt...
Ir tavās skavās tik silti un maigi...
Tu vienīgais vari tā sasildīt.
Ar elpu izkausē pārslas uz skropstām...
Kā asaras, kūstot tās, lejup slīd...
Kā slāpdams,tu tver tās ar savām lūpām...
Es jūtu, izkūstam sevi tām līdz. (05.01.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1307
Kopā:6132184
|
|
|
|