Mums nedaudz sarkani-deguns un vaigi...
No debesīm dejojot pārslas krīt...
Ir tavās skavās tik silti un maigi...
Tu vienīgais vari tā sasildīt.
Ar elpu izkausē pārslas uz skropstām...
Kā asaras, kūstot tās, lejup slīd...
Kā slāpdams,tu tver tās ar savām lūpām...
Es jūtu, izkūstam sevi tām līdz. |