|
|
|
|
|
|
|
| | Par sirdsbalsi | | Ievietojis: Didakts | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Jā,domu pērles savērt protas
Mans prāts jo garās kaklarotās.
Bet,savai sirdsbalsij tik klausu,
Kad dzeru dzīves rūgto kausu.
Un nevajag man draugu-blēžu.
Jā,noder tie,kā es te sēžu,
Visvairāk tad,kad pietrūkst grašu.
Bet,piedodiet,ar mani pašu,
Es arī pats tur-galā tikšu,
Kaut basām kājām un bez bikšu,
Kur cita sirds man balsi pados.
Un process šis nav mērāms gados,
Un nav tas mērāms asins litros.
Par to jums debess vēstīs titros.
Lūk,mākoņi,jūs lasiet tajos,
Ka padebešos septītajos
Stāv rindā divas sirdis.Laidiet.
Dzims mīlestība?-Zibens!Gaidiet! (04.01.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|