|
|
 |
|
|
|
|
| | Nekam nederīgs | | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Un pēkšņi nekas
vairs nebija labi.
Nekad arī nav bijis!
Tikai tai brīdi
kļuva vēl sliktāk.
Likās, ka nekam vairs nederu,
nekad nederēšu!
Un pats ļaunākais -
nekad neesmu derējusi ...
Viena asara noritēja
pār manu vaigu ...
Man sāpēja ...
Un sāp vēl jo projām,
jo asaras neko nemaina.
Tās iespiežas atmiņā
liekot atcerēties
visus tos sūdus,
kāpēc ritējušas ...
Tad atkal viena asara
skalo prom iepriekšējo,
bet atnes sev līdzi
vēl dziļāku sāpi.
Es pazudu,
kaut kur sevī,
meklējot atbildi
un risinājumu ...
Es nespēju sev piedot
to, ka raudu,
jo tas nozīmē,
ka esmu vāja ...
Un tā ir apziņa,
kas mani vienmēr ir grauzusi!
Asaras ritēja viņa pēc otras
līdz rimās ...
Es samierinājos,
bet sāpes nepadzisa ... (09.01.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1421
Kopā:6723283
|
|
|
|