 (www.feini.lv) |
| Žanete : Nekam nederīgs |
| Un pēkšņi nekas vairs nebija labi. Nekad arī nav bijis! Tikai tai brīdi kļuva vēl sliktāk. Likās, ka nekam vairs nederu, nekad nederēšu! Un pats ļaunākais - nekad neesmu derējusi ... Viena asara noritēja pār manu vaigu ... Man sāpēja ... Un sāp vēl jo projām, jo asaras neko nemaina. Tās iespiežas atmiņā liekot atcerēties visus tos sūdus, kāpēc ritējušas ... Tad atkal viena asara skalo prom iepriekšējo, bet atnes sev līdzi vēl dziļāku sāpi. Es pazudu, kaut kur sevī, meklējot atbildi un risinājumu ... Es nespēju sev piedot to, ka raudu, jo tas nozīmē, ka esmu vāja ... Un tā ir apziņa, kas mani vienmēr ir grauzusi! Asaras ritēja viņa pēc otras līdz rimās ... Es samierinājos, bet sāpes nepadzisa ... |
| (09.01.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |