|
|
|
|
|
|
|
| | Sapnis | | Ievietojis: marea16 | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mans pirmais sacerētais dzejolis 13 gadu vecumā:)
Es redzēju sapni;
Viss ārs bij' balts,
Un man pretī nāca Ziema
Ar gariem, baltiem matiem.
Tā pēkšņi apstājās
Un skatījās uz mani,
Tā pacēla roku,
Un viss palika balts un spožs.
Te pēkšņi vējš iepūta
Ziemas baltajos matos
Un no viņas matiem
Izlēca tūkstoš baltu sniegpārsliņu.
Pati Ziema bija klusa un nopietna,
Kājās viņai bija ledus kurpītes,
Balta sniega kleitiņa tai mugurā bija
Un lāsteku krelles ap kaklu.
Bet skatiens tai nebija auksts,
Ziema tikai bija skumja,
Drīz vairs tai te nebūs vietas,
Jo pavisam drīz būs pavasars. (21.12.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2034
Kopā:6120106
|
|
|
|