|
|
 |
|
|
|
|
| | Ar neizpaustu smaidu | Autors - Kristofs Girgensons
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
* Klusumu pārdur domu un atmiņu asaras,
mīļas, tuvas, krāsainas un vienlīdz tāli neaizsniedzamas, kā gaistoši mākoņi...*
Mazs bērns,
ar neizpaustu smaidu,
slēptām asarām,
viltotiem smiekliem,
savā jaunajā dzīvē.
Viens!
Pieaugušo jūtu ārprāta,
naida un nodevības pasaulē, nezināmās nākotnes haosā.
Bērns...
Tik kluss!
Bez bērnības un jūtām!
Neuzklausīts!
Bārts.
Gluži kā robots,
citu ieprogrammēts.
Mans bērns!
Mans!
Bet ...
Ar neizpaustiem smaidiem...
Kluss... (21.12.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|