 (www.feini.lv) |
| Kristofs Girgensons : Ar neizpaustu smaidu |
| * Klusumu pārdur domu un atmiņu asaras, mīļas, tuvas, krāsainas un vienlīdz tāli neaizsniedzamas, kā gaistoši mākoņi...* Mazs bērns, ar neizpaustu smaidu, slēptām asarām, viltotiem smiekliem, savā jaunajā dzīvē. Viens! Pieaugušo jūtu ārprāta, naida un nodevības pasaulē, nezināmās nākotnes haosā. Bērns... Tik kluss! Bez bērnības un jūtām! Neuzklausīts! Bārts. Gluži kā robots, citu ieprogrammēts. Mans bērns! Mans! Bet ... Ar neizpaustiem smaidiem... Kluss... |
| (21.12.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |