|
|
|
|
|
|
|
| | Pus pasacits vards | Autors - Filosofs ar basām kājām.
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Man kaklā iesprūdis pus pasacīts vārds.
Baidos to teikt – var tikt ievainots kāds.
Es tulīt to teikšu, es tulīt... nē...
Būs man tomēr japaklusē.
Kā ābols uz galda, ko paņemt var
Bet nobīstos es kolīdz āda to skar
Baidos es... no sevis paša
Baidos no vārdiem, kas mana dvaša
Nezinu ko zaudēšu pasakot
Nezinu ko iegūšu klusējot
Zinu, ka palikšu nobijies
Apmulsis, kluss, kļudījies... (25.11.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|