|
|
 |
|
|
|
|
| | ļoti [pēdiņās] | Autors - BizBiz[Marīte]
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
mana mīlestība vakar pakārās
neizvārīta makarona stīgā
un es paliku pilnīgi viena
ar nedzīviem sirds pukstiem
kas skanēja kā mūzika
āmuram dauzot pret baltu sienu
ar katru acu mirkšķi
paliek arvien tumšāks
un tukšāks
un tuklāks
[aukstāks]
uz palodzes pie atvērta loga
aug sakaltušas slapjas nezāles
kuras dāvināji tu blakus istabā
ziedu vietā tās audzē salu
es lēnām pazūdu savas elpas atskaņās
kas nemanot sapinas ar svešinieka smaku
skrāpējot sienā nicinošu vārdu
"ļoti"
tas izsaka visu (22.11.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1879
Kopā:6865702
|
|
|
|