|
|
|
|
|
|
|
| | ļoti [pēdiņās] | | Ievietojis: DeShy | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
mana mīlestība vakar pakārās
neizvārīta makarona stīgā
un es paliku pilnīgi viena
ar nedzīviem sirds pukstiem
kas skanēja kā mūzika
āmuram dauzot pret baltu sienu
ar katru acu mirkšķi
paliek arvien tumšāks
un tukšāks
un tuklāks
[aukstāks]
uz palodzes pie atvērta loga
aug sakaltušas slapjas nezāles
kuras dāvināji tu blakus istabā
ziedu vietā tās audzē salu
es lēnām pazūdu savas elpas atskaņās
kas nemanot sapinas ar svešinieka smaku
skrāpējot sienā nicinošu vārdu
"ļoti"
tas izsaka visu (22.11.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|