|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vientulība | | Ievietojis: Dailis |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Zolitūde, Zolitūde
Cēlās vientulības krasts
Tuvos, tālos maldu ceļos
Tev tur mani neatrast.
Amarillis tavā logā
Vēlā rudens saulē plaukst,
Divas debesis uz augšu
Viņu sauc!
Vai vēl ziedēs citu gadu
Tas tāpat, kā šoruden?
Sniegpulksteņu sniegputeņi
Viņu dzen!
Vientulība, vientulība,
Balto bērzu cēlumā.
Tava spīta nemirstība
Atkal mani uzrunā.
Klusē zvani, klusē zvani,
Bet no tumsas citi skan...
Dīgs un atkausēs reiz mani
Jauni sniegpulksteņi, gan!
(20.11.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1483
Kopā:7265521
|
| |
| |
|
Autori
