|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Par patiesu prieku | | Ievietojis: Ivetta |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es zinu kad prieks ir īsts,
Kad negaidīts un no sirds ceļiem nācis,
Kas plūst uz otra sirdi.
Tas tik mīļš un pacilājošs
Kā brīvdienās saulainais rīts
Un seja gaišā smaidā paveras
Kā saulespuķu spīts -
Patiesi mīļš un īsts.
(10.11.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1959
Kopā:7151671
|
| |
| |
|
Autori
