|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | caur pirkstiem | Autors - M.Bi
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mans laiks ir tas laiks, kas kā ūdens iztek caur pirkstiem un iesūcas zemē, lai vairs nekad neatgrieztos manās aukstajās plaukstās.
Mans laiks nav tas, kas mūžīgi stāv un gaida, ka tu to pamanīsi.
Manam laikam vajag kausu ko piepildīt līdz ar malām. Šis kauss būs pieliets ar laimi un asarām, tas ļaus dvēselei veldzēties un mierināties.
Mans laiks meklē tevi - to, kurš mani mīlēs un cienīs, lai nebūtu bezjēdzīgu nievu un lamu.
Mans laiks baidās no tā bezdibeņa, kurā plūst viss nelietderīgi izlietotais laiks, ko ikviens no mums laiž caur pirkstiem.
Mans laiks mīl to, ka to izmanto , lai mīlētu, lolotu, nīstu, ciestu un vienkārši dzīvotu.
Mans laiks vienkārši ir tas, ko neviens neredz un nezin, jo tas ir tikai brīdis, ko tu nemani.
(30.10.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
